ziņas

Induktivitāte ir slēgta cilpa un fiziska lieluma īpašība. Kad spole šķērso strāvu, spolē veidojas magnētiskā lauka indukcija, kas savukārt ģenerē inducētu strāvu, lai pretotos strāvai, kas plūst caur spoli. Šo mijiedarbību starp strāvu un spoli sauc par induktivitāti vai induktivitāti Henrija (H) vārdā amerikāņu zinātnieka Džozefa Henrija vārdā. Tas ir ķēdes parametrs, kas raksturo šajā vai citā spolē inducētā elektromotora spēka ietekmi spoles strāvas izmaiņu dēļ. Induktivitāte ir vispārējs termins pašinduktivitātei un savstarpējai induktivitātei. Ierīci, kas nodrošina induktors, sauc par induktors.

Induktivitātes mērvienība
Tā kā induktivitāti atklāja amerikāņu zinātnieks Džozefs Henrijs, induktivitātes mērvienība ir “Henrijs”, saīsināti kā Henrijs (H).

Citas induktivitātes vienības ir: milihenrijs (mH), mikrohenrijs (μH), nanohenrijs (nH)

Induktivitātes vienību pārveidošana
1 Henrijs [H] = 1000 milihenri [mH]

1 milihenrijs [mH] = 1000 mikrohenri [uH]

1 mikrohenrijs [uH] = 1000 nanohenrijs [nH]
Vadītāja īpašība, ko mēra ar vadītājā inducētā elektromotora spēka vai sprieguma attiecību pret strāvas izmaiņu ātrumu, kas rada šo spriegumu. Stabila strāva rada stabilu magnētisko lauku, un mainīga strāva (AC) vai svārstīga līdzstrāva rada mainīgu magnētisko lauku, kas savukārt inducē elektromotora spēku vadītājā šajā magnētiskajā laukā. Inducētā elektromotora spēka lielums ir proporcionāls strāvas izmaiņu ātrumam. Mērogošanas koeficientu sauc par induktivitāti, ko apzīmē ar simbolu L un henrī (H). Induktivitāte ir slēgtas cilpas īpašība, ti, mainoties strāvai caur slēgto cilpu, rodas elektromotora spēks, kas pretojas strāvas izmaiņām. Šo induktivitāti sauc par pašinduktivitāti, un tā ir pašas slēgtās cilpas īpašība. Pieņemot, ka vienā slēgtā kontūrā mainās strāva, citā slēgtā kontūrā indukcijas dēļ rodas elektromotora spēks, un šo induktivitāti sauc par savstarpējo induktivitāti.